Pāriet uz saturu

Kristiāns Heigenss

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par astronomu. Par Titāna zondi skatīt rakstu Huygens.
Kristiāns Heigenss
Christiaan Huygens
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss
Personīgā informācija
Dzimis 1629. gada 14. aprīlī
Hāga, Nīderlandes Republika
Miris 1695. gada 8. jūlijā (66 gadi)
Hāga, Nīderlandes Republika
Pilsonība Nīderlandes
Bērni nebija
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
astronomija
mehānika
matemātika
Darba vietas Francijas Zinātņu akadēmija
Alma mater Leidenes universitāte
Bredas universitāte
Pasniedzēji Renē Dekarts
Džons Pells
Sasniegumi, atklājumi atklāja Saturna gredzenus
Saturna pavadoni Titānu
Heigensa princips
izvirzīja gaismas viļņu teoriju
patentējis svārsta un kabatas pulksteņus

Kristiāns Heigenss (nīderlandiešu: Christiaan Huygens, dzimis 1629. gada 14. aprīlī, miris 1695. gada 8. jūlijā) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.

Dzimis 1629. gada 14. aprīlī, Hāgā ietekmīgā diplomāta ģimenē. 1647. gadā mācījās matemātiku un jurisprudenci Leidenes universitātē. Izglītību turpināja Bredas universitātē, kuru tolaik sauca par Orānijas prinča koledžu. 1650. gadā atgriezās mājās nenokārtojis akadēmiskos eksāmenus ne Leidenē ne Bredā. Pēc studijām pievērsās zinātniskiem pētījumiem un dzīvoja iztiekot no personīgajiem iekrājumiem.

1651. gadā publicēja savu pirmo zinātnisko darbu - "Teorēmas par hiperbolas, elipses un riņķa kvadratūrām". 1655. gadā vairākus mēnešus pavadīja Parīzē, kur tikās ar vairākiem pazīstamiem zinātniekiem, kā arī ieinteresējās par varbūtību teoriju. 1660. gadā vēlreiz viesojās Parīzē, kur tikās ar Blēzu Paskālu.

1666. gadā kļuva par vienu no jaundibinātās Francijas Zinātņu akadēmijas locekļiem. No 1666. līdz 1681. gadam dzīvoja un strādāja Parīzē. 1681. gadā slimības dēļ atgriezās Nīderlandē, bet vēlāk atgriezties Francijā neļāva reakcionāro noskaņu pastiprināšanās, jo sevišķi Nantes edikts. 1689. gadā ceļoja uz Londonu, kur tikās ar Īzaku Ņūtonu - angļu zinātnieku, kurš bija izvirzījis alternatīvu teoriju Heigensa gaismas viļņu teorijai - korpuskulāro teoriju. Piecus pēdējos dzīves gadus Heigenss nopietni slimoja, un mira Hāgā 1695. gada 8. jūlijā, 66 gadu vecumā.

Heigensa vārdā nosaukts ESA nolaižamais aparāts Huygens Saturna pavadoņa Titāna izpētei kā daļa no starpplanētu zondes Cassini-Huygens.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]